Mēs sagaidām, ka bērni un it īpaši pusaudži cienīs citus cilvēkus, spēs atpazīt to robežas un tās ievērot. Mēs vēlamies, lai bērni nebūtu vardarbīgi viens pret otru, ne fiziski, ne arī emocionāli. Tomēr itin bieži viņi nespēj pieņemt to, ka citi nevēlas tikt grūstīti, apsaukāti, traucēti. Par tādiem bērniem mēs sakām, ka viņiem ir uzvedības traucējumi, un vainu noveļam uz vecākiem un sliktu audzināšanu. Tomēr vai tiešām vienmēr ir vainīgi vecāki? Un ko darīt, ja Tavam bērnam ir šādi vai vēl citi uzvedības traucējumi? Iespējams, ir metodes, ar kurām varam savam bērnam palīdzēt. Par to lasi šajā rakstā.
Uzvedības traucējumi Marijai*
Marijai brīdī, kad viņas mamma vērsās pie manis pēc palīdzības, bija 6 gadi un viņa nesen bija sākusi iet skolā. Viņa ir otrais bērns 4 bērnu ģimenē. Kad viņa piedzima, vecākajai māsai bija vien gadiņš un arī viņai joprojām vajadzēja mammas uzmanību. Kad Marijai bija palikuši 2 gadi, piedzima nākošā māsa. Tā sanāca, ka kopš pašas bērnības viņai bija jācīnās par vecāku uzmanību.
Kad piedzima pats jaunākais bērniņš, Marijai bija 3 gadi un tas ir laiks, kad sāka parādīties uzvedības traucējumi. Marija mācījās teikt nē, nepiekrist vecāku prasībām. Diemžēl vecāki, laika trūkuma un noguruma vai arī zināšanu trūkuma dēļ, parasti nevis sāka ar Mariju diskutēt, bet savu prasību izpildi panāca ar varu – vai nu uzkliedza Marijai, vai arī aiznesa/aizvilka viņu kaut kur ar varu.
Attiecības ar citiem bērniem
Attiecībās ar citiem bērniem Marija mēdza būt agresīva. Ja māsas spēlējās savā starpā, Marija mēdza bez brīdinājuma iejaukties, atņemt kādu mantu, ar ko tās spēlējās. Ja māsas skatījās TV, Marija mēdza vienkārši nostāties priekšā un traucēt, vai arī atņemt TV pulti un pārslēgt uz citu kanālu. Vecāku aizrādījumus viņa visbiežāk neņēma vērā. Vecāki arī īsti nezināja ko darīt, jo mutiski aizrādījumi sen jau vairs nelīdzēja, izolēšana no citiem bērniem neko nemainīja. Viņa mēdza dabūt arī pērienu, īpaši no tēva, taču arī tas neko nemainīja.
Bērnudārzā viņai bija viena draudzene, taču, kopš Marija sāka iet skolā, savu draudzeni satika vien pāris reizes. Bet skolā jaunus draugus viņa neatrada. Viņa mēdza jaukties māsu un viņu draudzeņu starpā, apsaukāt un grūstīt māsu draudzenes, līdz tās atteicās pavadīt laiku kopā ar Mariju.
Marija nejūtas mīlēta
Bija aizdomas, ka Marija nejūtas mīlēta un pieņemta vai ka uzvedības traucējumi ir veids, kā viņa saņem no vecākiem nepieciešamo uzmanību, diemžēl negatīvu. Viens no iemesliem, iespējams, bija tas, ka ģimenē bija daudz bērnu un vecākiem nepietika spēka un laika savu mīlestību pietiekoši izrādīt. Taču, manuprāt, pats galvenais iemesls bija tas, ka viņa mīlestību nespēja sajust dēļ tā, ka viņai bija ļoti biezs sirds mūris. Tāds bija visiem ģimenes locekļiem, visām māsām un arī abiem vecākiem. Zinot to, ka, ja kādam ir sirds mūris, tad šis cilvēks, atkarībā no mūra biezuma, var nebūt spējīgs just, ka kāds cits viņu mīl, jo mīlestības emocija vienkārši netiek cauri mūrim. Savukārt, ja viņš kādu mīl, tad šis otrs to nevar sajust, jo arī otrā virzienā mīlestība cauri mūrim netiek.
Ķermeņa Kods palīdz Marijai
Uzsākot strādāt ar klientiem, es vispirms veicu vispārējo pārbaudi, lai pēc darba varētu salīdzināt ar jaunajiem rādītājiem. Es notestēju:
- Vai ir sirds mūris un cik biezs tas ir;
- Cik augstas ir enerģētiskās vibrācijas;
- Par cik procentiem enerģētiskās vibrācijas atbilst pārticības un nabadzības režīmam;
- Par cik procentiem enerģētiskās vibrācijas atbilst tuvības un vientulības režīmam;
- Cik spēcīga ir imunitāte;
- Vai cilvēks mīl sevi;
- Vai cilvēkam ir prieks dzīvot.
Marijai bija vairākus kilometrus biezs sirds mūris, vientulība bija ievērojami lielāka par tuvību, un viņa nemīlēja sevi. Pēc manas pieredzes zināju, ka, ja “ieslēdz” sevis mīlēšanu, pārējie rādītāji ievērojami uzlabojas. Tāpēc, uzsākot enerģētisko darbu ar Mariju, nevis vienkārši meklēju iemeslus šiem uzvedības traucējumiem, bet gan testēju, vai ir kāds iemesls, kāpēc Marija nemīl sevi.
Iemeslu bija daudz, un tie Marijai bija iestrēguši gan šīs inkarnācijas laikā, gan pirms šīs inkarnācijas (iepriekšējo dzīvju laikā), gan arī viņa bija mantojusi tos no saviem senčiem. Tāpēc es izmantoju nevis klasisko Ķermeņa Kodu, kurš liek katru iemeslu atlaist pa vienam, uzzinot itin daudz informācijas par katru no tiem, bet gan optimizēju šo darbu pēc manis atklātas metodes. Rezultātā strādāju apmēram stundu, Marijai pašai un viņas vecākiem klāt neesot.
Uzvedības traucējumi pazūd
Apmēram nedēļu pēc tam, kad biju strādājusi ar Mariju, uzklausīju viņas mammas novērojumus. Šīs nedēļas laikā Marija bija kļuvusi ļoti izpalīdzīga pret mazākajām māsām un mammu. Viņa pati bija piedāvājusies palīdzēt mazākajām māsām apģērbties, mammai uzkopt virtuvi. Viņa biežāk mēdza mammai ierāpties klēpī vai vienkārši pieglausties. Skolā viņai pēkšņi bija uzradušās vairākas draudzenes, ar kurām viņa sāka iet kopā mājup no skolas.
Sirds mūris atgriežas un uzvedības traucējumi sāk atkal parādīties
Tas būtu lieliski, ja pietiktu pastrādāt ar Ķermeņa Kodu vienu reizi un visas problēmas pazustu uz visiem laikiem. Diemžēl Marijas vecāki izvēlējās nestrādāt ar sevi un no saviem sirds mūriem neatbrīvoties. Vecāku starpā ik pa laikam joprojām ir nopietni strīdi un bērni tiem ir liecinieki. Marijai atkal ir uzaudzis neliels sirds mūris un tas nozīmē, ka viņai arvien grūtāk ir sajust to, ka kāds cits viņu mīl. Taču sirds mūris aug pats no sevis, lai Mariju pasargātu no pārāk lieliem emocionāliem ievainojumiem. Arī uzvedības traucējumi atkal sāk parādīties. Pagaidām tas nenotiek pārāk bieži, tomēr Marija atkal pārvēršas par iepriekšējo stūrgalvīgo bērnu.
To, cik ļoti vecāku emocionālais un enerģētiskais stāvoklis ietekmē bērnus, es novēroju regulāri. Tāpēc, ja Taviem bērniem ir uzvedības traucējumi, Tev ir jāstrādā arī ar sevi. Bērnam ir neiespējami justies mīlētam, ja Tev ir milzīgs sirds mūris, kuram Tava mīlestība netiek cauri. Tad ir tā – ar prātu īpaši vecāks bērns varbūt saprot, ka vecāki droši vien viņu mīl, ja jau rūpējas par viņu, taču to nejūt. Un tas sāp tik ļoti, ka labāk ir nejust. Un, lai nejustu, vajag uzaudzēt sirds mūri.
Ja Tavam bērnam ir uzvedības traucējumi
Šī pagaidām ir mana vienīgā pieredze darbā ar bērnu ar uzvedības traucējumiem. Lai apgalvotu, ka Ķermeņa Kods vienmēr ir spējīgs palīdzēt, ir nepieciešamas vairākas līdzīgas pieredzes. Tāpēc piedāvāju strādāt ar Tevi un Tavu bērnu apmaiņā pret ziedojumu un atgriezenisko saiti pēc darba ar Tevi un Tavu bērnu. Ja vēlies strādāt kopā ar mani, lūdzu, sazinies ar mani sev ērtā veidā!
*Šis pieredzes apraksts ir publicēts pēc klienta piekrišanas. Vārds un situācija ir mainīti, lai saglabātu anonimitāti.
Autors: Dace Spāre
personības izaugsmes trenere – koučs, mediatore, energoterapeite, enerģijas psiholoģijas metožu Ķermeņa kods, Emocionālās brīvības tehnika, Matricas reimprintings praktiķe