Šī rakstu sērija ir veltīta vecāko klašu skolēniem, studentiem, pedagogiem, kā arī esošo vai topošo skolēnu vecākiem. Šajā rakstu sērijā ir/būs pieejami vēl šādi raksti:
- Atlaid negatīvās sajūtas!
- Izmaini ierobežojošos uzskatus!
- Gūsti mācību no notikumiem!
Lielākā daļa no mums no savas personīgās pieredzes zina, kā tas ir – mācīties, mācīties, bet brīdī, kad ir jāraksta kontroldarbs vai jākārto eksāmens, nespēt parādīt sevi no labākās puses. Pēkšņi kaut kas notiek un nespējam vairs atcerēties, ko tik ilgi mācījāmies. Ir gan arī laimīgie, kuri dodas uz pārbaudes darbiem tādā “tral-lal-lā” garastāvoklī, bieži pat īpaši negatavojoties, vien paļaujoties uz stundu vai lekciju laikā dzirdēto, un patiešām itin labi spēj atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem vai atrisināt dotos uzdevumus, jo labi darbojas intuīcija un atmiņa.
Galvenais iemesls, kāpēc neizdodas atcerēties to, ko tik ilgi mācījāmies, kāpēc neizdodas parādīt sevi no labākās puses, ir stress. Stresa iemesli var būt dažādi, bieži vien pat ar mācībām nesaistīti – varbūt vakarā vēlu aizgājām gulēt, varbūt kārtīgi nepaēdām vai pietiekoši nepadzērāmies, varbūt tikko sastrīdējāmies ar draugu vai draudzeni, varbūt baidāmies saņemt sliktu atzīmi, jo tas apbēdinās vai sadusmos vecākus, vai arī atņems mums iespēju studēt augstskolā par brīvu. Taču varbūt mēs arī īsti vairs neticam, ka varētu labi tikt galā ar pārbaudes darbiem, jo tas ir izdevies pārāk reti. It kā stundās vai lekcijās piedalījāmies, it kā lasījām grāmatas, taču neko īsti atcerēties nespējam, vai arī jau pirms tam mācību laikā īsti nesapratām, par ko tad tiek stāstīts, un tāpēc to, ko atceramies, sakarīgi atstāstīt vai pielietot nespējam. Patiesībā zem šīm “nespējām” slēpjas mūsu ierobežojošie uzskati par sevi un savām spējām, taču, ja vien patiešām neticam, ka sekmēm skolā nav it nekādas nozīmes, šie uzskati izraisa stresu.
Par to, kā uz mums iedarbojas stress, jau esmu rakstījusi. Attiecībā uz sevis parādīšanu pārbaužu laikā stress izpaužas tādējādi, ka mums pārstāj darboties atmiņa un intuīcija, ir grūtības loģiski domāt. Un tieši tāpēc rezultāts ir tāds, ka “it kā mācījos, taču savas zināšanas parādīt nespēju”. Protams, ka svarīgs ir stresa līmenis – jo tas ir augstāks, jo grūtāk parādīt savas zināšanas.
Ko darīt? Kā neuztraukties?
Vislabāk pret stresu būtu vērsties preventīvi. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams savlaicīgi pievērsties savām sajūtām, apdomāt, kas tieši izraisa stresu, un sameklēt veidus, kā šos iemeslus novērst. Ja tās ir bailes no nosodījuma, tad atlaist šīs bailes. Jau ir kauns par savu nezināšanu, tad atlaist kaunu. Lai kādas arī nebūtu negatīvās sajūtas, atlaist tās. Savukārt, ja ir iegūts ierobežojošais uzskats “es to nemāku”, “tas ir grūti”, “es to nesaprotu”, “es to nekad nevarēšu”, tiem līdzīgs vai arī pavisam atšķirīgs, taču tāds, kas traucē labi mācīties un savas zināšanas arī parādīt, tad ir vērts jau savlaicīgi pārprogrammēt savu zemapziņu un iegūt pozitīvus uzskatus par sevi. Par to, kā to izdarīt, stāstīšu savos nākošajos šīs sērijas rakstos, kā arī došu piemērus, lai ikviens pats varētu izmēģināt, kā notiek negatīvo sajūtu vai ierobežojošo uzskatu atlaišana.
Šajā reizē izstāstīšu, ko darīt, ja stress piemeklē tieši pirms pārbaudes darba, un ir vismaz 5 minūtes laika. Lai cik tas brīnumaini arī neizklausītos, 5 minūtes var būt pietiekoši ilgs laiks, lai pielietotu Emocionālās brīvības tehniku (EBT) un atlaistu kaut vai daļu no stresa. Es iztēlojos, cik tas būtu lieliski – mācīties pie skolotāja, kurš prot pielietot Emocionālās brīvības tehniku, un kopā ar skolēniem veic bungošanu (bungošana pa akupresūras punktiem ir tas, kas tiek darīts, pielietojot šo tehniku) tieši pirms pārbaudes darba. Rezultātā visiem skolēniem sekmes uzlabotos, bet skolotājs iegūtu gandarījumu par labi padarītu darbu, jo beidzot varētu ieraudzīt, ka bērni ir klausījušies, sapratuši un to spēj arī parādīt. Ja Tu esi skolotājs un vēlies apgūt šo tehniku, sazinies ar mani, un es labprāt palīdzēšu! Ja esi tuvinieks kādam skolniekam vai studentam, izstāsti par šo metodi un padalies ar šo rakstu. Savukārt, ja pats/-i esi skolnieks/-ce vai students/-e, lasi tālāk un noriskē pamēģināt.
Emocionālās brīvības tehnika – iespējams, vislabākā metode stresa atlaišanai
Ir vairākas metodes, kā atbrīvoties no stresa. Taču tik labu metodi kā Emocionālās brīvības tehnika līdz šim vēl neesmu atradusi. Par to, ka šī metode tiešām darbojas, liecina arī zinātniskie pētījumi, kuros tika noskaidrots, ka mēs ne tikai nomierināmies bungošanas laikā, bet arī tādi stresa hormoni kā kortizols un adrenalīns bungojot noārdās ievērojami ātrāk nekā, ja tiek, piemēram, runāts ar psihoterapeitu vai nedarīts nekas.
Emocionālās brīvības tehnika ir bungošana par akupresūras punktiem uz mūsu sejas un ķermeņa augšdaļas, paralēli runājot par iemesliem, kas izraisījuši stresu, par notikumiem, kurus atsaucot atmiņā joprojām izjūtam negatīvas sajūtas, par pašām negatīvajām sajūtām vai arī par ierobežojošajiem uzskatiem, no kuriem esam izlēmuši atbrīvoties. Par šo metodi vairāk vari izlasīt šeit, taču, lai gūtu rezultātus, teoriju zināt nav obligāti. Pirms uzsākt bungošanu, iesaku noskatīties video, kurā stāstu, kā atrast punktus, pa kuriem bungot:
Taču, ja laika tiešām nav daudz, ieslēdz nākošo video un vienkārši atkārto to, ko daru es:
Patika raksts un vēlies nepalaist garām manus nākošos rakstus? Piesakies jaunumu saņemšanai e-pastā un vismaz reizi nedēļā saņemsi ziņu no manis, kurā informēšu par jaunākajiem rakstiem, gan arī plānotajiem pasākumiem un apmācībām. Aizpildi zemāk doto formu, un pēc tam noteikti apmeklē savu e-pastu, sameklē automātisko vēstuli no manis un seko tajā dotajām norādēm!
[grwebform url=”https://app.getresponse.com/view_webform_v2.js?u=BlYck&webforms_id=4059002″ css=”on” center=”on” center_margin=”200″/]
Pastāsti, vai pamēģināji bungošanu? Ja jā, kā izdevās? Droši komentē šo rakstu un uzdod jautājumus, ja tādi ir radušies!
Uz tikšanos nākošreiz!