Krāmi mūsu dzīvēs un mājoklī

By | oktobris 29, 2015

Krāmi ir iestrēgušas enerģijas. Krāmi uzkrājas tad, kad enerģija kļūst stagnanta, un enerģija kļūst stagnanta, kad uzkrājas krāmi. Tādējādi, krāmu parādīšanās ir simptoms tam, kas notiek Tevī un Tavā dzīvē un vēlāk tie kļūst par problēmas sastāvdaļu tieši tāpēc, ka jo vairāk to ir, jo vairāk blīvas enerģijas tie piesaistīs.

Tu noteikti esat pamanījusi, kā aug atkritumu kalni. Piemēram, ejot  pa ielu, pamani, ka kāds neapdomīgi ir izmetis zālienā cigarešu paciņu. Pēc pāris dienām tai blakus jau ir parādījušies vēl citi papīri un cigarešu gali. Pēc neilga laika šī vieta jau ir pārvērtusies par izgāztuvi. Tieši tādā pašā veidā sakrājas krāmi Tavās mājās. Tie sāk krāties pa vienam, ar mazumiņu. Tad lēnām sāk augt un vairoties. To pašu dara arī šī stagnantā enerģija, kuru sevī iemieso krāmi. Ar laiku šī enerģija sāk iespaidot Tavu dzīvi un Tev kļūst grūtāk rīkoties un uzsākt kaut ko jaunu. Pat ierastie darbi bieži vairs neveicas.

“Iestrēgusī enerģija ir ļoti lipīga. Tieši tāpēc krāmiem ir tik viegli sakrāties. Un ir jābūt ļoti stiprai motivācijai, lai sāktu kaut ko mainīt.”

Parasti ar krāmiem mēs apzīmējam materiālos krāmus – lietas, ko nelietojam vai nemīlam, kas nav sakārtotas un atbilstoši pielietotas. Arī pārāk daudz lietu vienā telpā rada sajūtu, ka tā ir piepildīta ar krāmiem. Pie fiziskajiem krāmiem ir pieskaitāmi arī digitālie krāmi – lietas, ko krājam un glabājam savos datoros vai datora failu kopijas. Ierastas materiālo krāmu krāmu krāšanās vietas ir bēniņi, pagrabi, pažobeles, pieliekami un aizdurves. Taču tie var krāties arī pavisam redzamās vietās.

“Katra paaudze izsviež ārā kādu daļu no iepriekšējās paaudzes krāmiem. Lai būtu vieta, kur nolikt savējos.” – Zigmunds Skujiņš

Krāmi var krāties arī ķermenī – tie ir toksīni, liekais svars, nefunkcionējošs zarnu trakts. Ārēji tie izpaužas arī kā dažādi izaugumi un izsitumi vai pārmērīga svīšana.

Daudziem cilvēkiem raksturīga ir arī psiholoģisko krāmu uzkrāšana – kauna sajūta, no kuras nekādi neizdodas atbrīvoties, uztraukumi, sajūta, ka esi kādam kaut ko parādā, bažas par to, ko citi padomās, arī sava ķermeņa noliegšana un problēmu “apēšana”.

Ceturtā krāmu kategorija ir garīgie krāmi jeb nelāgi ieradumi, tādi kā citu aprunāšana, kritizēšana un nosodīšana, sūdzēšanās un žēlošanās, nepiedošana, darbu nepadarīšana līdz galam.

Katrai situācijai mūsu dzīvē ir savs iemesls, tai skaitā arī krāmu esamībai, jo krāmi ir tikai simptoms, ka kaut kur ir kāda dziļāka problēma. Visam pamatā var būt, piemēram, tāds ierobežojošais uzskats kā “Nākotne ir neskaidra, tāpēc lietas nedrīkst izmest un tās ir jāpietaupa nebaltai dienai”. Taču aiz krāmiem var slēpties arī kāds notikums, kuru ar prātu vislabprātāk mēs aizmirstu. Kāds ir tieši Tavs iemesls un ko ar to iesākt, var uzzināt pielietojot Emocionālās brīvības tehniku

Komentēt

Your email address will not be published. Required fields are marked *