Palīgs farmaceitam jeb Brīnumlīdzeklis pēc nejaukā klienta

By | augusts 25, 2015

Par to, kas notiek cilvēka ķermenī stresa apstākļos, lasiet šeit. Diemžēl jāatzīst, ka arī farmaceiti stresu piedzīvo un tādējādi arī savu ķermeni stresa iedarbībai pakļauj ikdienu. Patiesībā stresam ir pakļauti visi apkalpojošajā sfērā strādājošie, taču farmaceitiem nākas saskarties ar paaugstināta stresa situācijām biežāk, jo uz aptiekām biežāk nekā uz citām iepirkšanās vietām nāk cilvēki, kuri paši slimības dēļ atrodas paaugstināta stresa apstākļos un savu stresu tie nodod apkārtējiem. Kāds tad ir stresa nodošanas mehānisms? Pirmkārt, cilvēks ir enerģētiska būtne un jebkuras emocijas izpaužas arī kā enerģētiska vibrācija. Tieši tāpēc, atrodoties tuvumā citam cilvēkam, mēs instinktīvi jūtam, vai šis cilvēks ir priecīgs, dusmīgs vai varbūt jūtas nelaimīgs. Otrkārt, ikvienam no mums ir sava personīgā pieredze, savas aizmirstās atmiņas, savas emocionālās traumas, kuras bieži vien nav atrisinātas, bet gan tikai paslēpušās. Un tāpēc, sastopoties ar neiecietīgu klientu, mēs reaģējam un sākam just negatīvas emocijas. Tās var būt gan dusmas un aizkaitinājums, gan arī bailes, aizvainojums, izmisums. Regulāri sastopoties ar dusmīgiem klientiem, var ieslīgt arī rezignācijā, depresijai līdzīgā stāvoklī, kad vairs nav spēka runāt un skaidrot, kad vairs negribas strādāt šo darbu. Pie tam, visām šīm sajūtām var būt dažāda intensitāte un nokrāsa. Pat dusmas ir dažādas – var dusmoties uz klientu par to, ka viņš dusmojās uz mani, bet var dusmoties arī uz valdību, kas atkal ir pieņēmusi jaunu likumu, kura dēļ klienti ir vēl vairāk neapmierināti. Par laimi, negatīvajās sajūtās nav jāieslīgst ilgi, nav ilgi jāpakļauj savs ķermenis stresa iedarībai, jo stresu efektīvi palīdz samazināt

Emocionālās brīvības tehnika jeb Bungošana

Emocionālās brīvības tehnika ir bungošana par akupresūras punktiem, vienlaicīgi izrunājot noteiktas frāzes, kas apraksta situāciju un/vai sajūtas, kā arī runājot par iespējamo risinājumu. Par to, kuri ir pareizie bungošanas punkti, kāda ir to secība un kā pa tiem bungot, lasiet rakstā Bungošanas punkti. Vienu no bungošanas paraugiem varat atrast “Materia Medica” 2015.gada septembra numurā. Taču, izmantojot interneta iespējas dot uzskatāmāku informāciju, šeit iepazīstināšu Jūs, mani dārgie lasītāji, ar plašāku informāciju par to, kā bungot, ja ir nācies saskarties ar neapmierinātu klientu, kā arī pastāstīšu par vēl pāris svarīgām lietām, kuras ir noderīgi ievērot bungojot.

1. Pareiza vietas izvēle

Bungošana ir darbs ar savu enerģētisko sistēmu un ar saviem uzskatiem, sajūtām un piedzīvotajiem notikumiem. Bez tam, stresu rada arī apdraudējums mūsu ego, tāpēc bungot atklāti var nozīmēt arī, ka pakļaujam sevi papildu stresam. Tieši tāpēc vislabāk ir bungot tur, kur mūs neviens netraucē. Protams, to var darīt kopā ar draugiem, paziņām vai kolēģiem, tikai tad ir jābungo visiem. Ir arī ļoti vēlams, lai netraucētu liels troksnis, jo klusumā savās sajūtās ieklausīties tomēr ir vieglāk.

2. Pietiekošs ūdens daudzums organismā

Mūsu ķermeņi sastāv no apmēram 70% ūdens. Praksē ir pierādījies, ka, ja ūdens daudzums ķermenī ir pietiekošs, bungošana veicas labāk. Tāpēc pirms bungošanas vienmēr padzerieties ūdeni. Tas ļaus Jūsu enerģētiskajai sistēmai ātrāk atlaist negatīvās sajūtas, bet jūsu asinīs stresa hormoni noārdīsies ātrāk.

3. Esošās situācijas novērtēšana pirms bungošanas uzsākšanas

Pirmkārt, precīzi nosauciet vārdā notikumu, kas radīja stresu, negatīvo emociju, kuru šobrīd jūtat, vai arī ierobežojošo uzskatu, kurš Jums ir. To piemēri ir sekojoši:

Ierobežojošie uzskati:

  • Darbs paliek arvien grūtāks.
  • Cilvēkiem arvien biežāk sāk nepietikt naudas, lai nopirktu zāles.
  • Cilvēki kļūst arvien neapmierinātāki ar dzīvi.
  • Es šo darbu ilgi darīt vairs nespēšu.
  • Šis darbs mani beigās ievedīs kapā.

Notikums:

  • Klients uz mani tikko sakliedza.
  • Mans vadītājs šodien pateica, ka visticamāk mums šomēnes prēmijas nebūs.
  • Pārdodot zāles, nokļūdījos aprēķinos un apkrāpu sevi par 10 eiro.

Sajūtas:

  • Es dusmojos par to, ka kolēģe šodien nokavēja darbu un man veselu stundu ar visiem darbiem bija jātiek galā vienai.
  • Es jūtos vainīga par to, ka šodien nejaušības dēļ apkrāpu vecu tantiņu, kurai visticamāk jau tā ir maz naudas.
  • Man ir kauns, ka es šodien citu klientu klātbūtnē sadusmojos un agresīvi izturējos pret klientu.
  • Es jūtos bezspēcīga izskaidrot komensējamo medikamentu apmaksas kārtību klientiem.

Otrkārt, mēģiniet atrast savstarpējo saistību starp notikumiem, ierobežojošajiem uzskatiem un sajūtām – kādi ierobežojošie uzskati izraisa kādus notikumus (“tev notiks pēc tavas ticības”) vai arī kādus ierobežojošos uzskatus esat ieguvuši dēļ viena vai vairākiem notikumiem. Kādas sajūtas jūtat dēļ notikuma, kādas sajūtas izraisa ierobežojošais uzskats. Tomēr, ja nekādu saistību pagaidām nespējat atrast, nebēdājiet, bet vienkārši sāciet bungot, un gan jau bungošanas laikā sāksiet atcerēties notikumus vai arī saprast saistību.

Treškārt, novērtējiet sajūtas intensitāti vai arī ierobežojošā uzskata patiesību pēc subjektīvas skalas no 0 līdz 10, kur 10 ir pilnīga patiesība, bet 0 – absolūtās muļķības. Dariet to sekojoši: Ja runa ir par sajūtu, pajautājiet sev, cik spēcīgi to jūtat, un ieklausieties atbildē, ko saka jūsu intuīcija. Ja tas nav viens skaitlis, bet vairāki vai arī robežās no – līdz, arī tā ir pieņemama atbilde. Ja runa ir par ierobežojošo uzskatu, pajautājiet sev: “Cik patiess ir apgalvojums “(ievietojiet šeit savu ierobežojošo uzskatu, piemēram, “Šis darbs mani ievedīs kapā”)?”. Iegūto skaitli pierakstiet vai arī atcerieties – to jūs varēsiet izmantot pēc bungošanas, lai novērtētu, cik tā ir bijusi efektīva.

4. Bungojiet!

Ja novērtējums pēc subjektīvās skalas ir 4 vai vairāk, bungojiet. Ja tas ir mazāks, iesākumā izvēlieties kādu citu sajūtu vai ierobežojošo uzskatu, kura intensitāte ir augstāka, lai pārliecinātos, ka arī Jūs varat bungot un ka tiešām bungošanas rezultāti ir gūstami ātri un tie ir paliekoši.

Sāciet bungošanu ar karatē cirtiena punktu (KCP), atkārtojot ievadfrāzi 3 reizes. Kā sastādīt ievadfrāzi un kāpēc tā ir svarīga, lasiet šeit. Tad veiciet vismaz vienu negatīvo un vismaz vienu pozitīvo bungošanas apli. Ja nepieciešams, bungojiet ilgāk – tik, cik nepieciešams tieši jums. Pirms esat guvuši pietiekošu bungošanas pieredzi un spējat paši izdomāt frāzes, ko runāt bungošanas laikā, izmantojiet kādu no internetā atrodamajiem vai manis piedāvātajiem paraugiem.

5. Novērtējiet izmaiņas

Atkal ieklausieties sevī un novērtējiet, cik intensīvas ir sajūtas vai cik patiesi skan iepriekšējais apgalvojums. Ja vērtējums ir nokrities zem 4, bungošanu varat beigt (tomēr varat arī turpināt, meklējot vēl citas nianses). Ja tas ir augstāks par 4, pacentieties atcerēties, kādas atmiņas vai sajūtas “uzpeldēja” bungošanas laikā un bungojiet par tām. Iespējams, ka atmiņas par notikumiem uzpeld nepārtraukti – šādā gadījumā bungojiet par tām visām, cik vien spējat.

6. Izmantojiet papildiespējas

Sajūtas un ierobežojošie uzskati bieži ir sajūtami arī ķermeniski – tiem var būt forma, krāsa, izmērs, tekstūra, materiāls, temperatūra, tie var atrasties kādā noteiktā ķermeņa vietā vai arī visā ķermenī. Bungošanas pārtraukumā vai arī jau pirms bungošanas vai tās laikā ieklausieties sevī un ieraugiet, kur mīt jūsu sajūtas vai uzskati, kādi tie izskatās. Tad bungojot runājiet par tiem, stāstot, piemēram, sekojošo: “Šīs dusmas manā ķermenī… Es tās redzu kā ugunīgi sarkanu lodi manās krūtīs… Tā visa liesmo… Tā ir gatava uzsprāgt… Tik milzīgas dusmas tajā ir sakopotas… Taču varbūt es to varu tagad atlaist… Varbūt tas tagad ir iespējams… Es izvēlos to atlaist… Es izvēlos to izelpot… Es to atlaižu ar katru savu izelpu… Ar katru izelpu tā kļūst arvien mazāka… Es redzu, kā tā pamet manu ķermeni… Un ar katru ieelpu es redzu, kā manā ķermenī ienāk maigs lietutiņš… Kurš noskalo visu, ko tā uguns lode bija sadedzinājusi… Tas dziedē visu manī… Katru manu ķermeņa šūnu… Un manī iestājas miers…”

Otra iespēja, ko iesaku izmantot, ir vizualizācija jeb Filmas metode. Tā būs īpaši noderīga, ja bungosiet tieši par kādu notikumu, kurš jums joprojām rada stresu, lai cik sen tas arī nebūtu noticis. Bungojiet un atcerieties visu, kā kas notika. Šajā brīdī pat nav svarīgi runāt – daudz svarīgāk ir izjust tā brīža sajūtas un sajūtas, kas rodas šajā brīdī, kad domājot par notikumu. Tā kā nevis pats notikums rada stresu, bet gan sajūtas, kuras tas ir izraisījis, atlaižot sajūtas, notikums Jūsu atmiņā paliks tikai kā ieraksts biogrāfijā, taču bez emocionālas piesaistes.

Komentēt

Your email address will not be published. Required fields are marked *