Ierobežojošie uzskati par sevi

Mans paštēls ietekmē manu dzīvi. Ja es ticu, ka neesmu tā vērta, lai man būtu labi apmaksāts darbs, tad tādu darbu man atrast ir praktiski neiespējami. Kāpēc tā notiek? Kas notiek, ja es atrodu darbu, kur maksā krietni vairāk nekā es uzskatu, ka esmu spējīga nopelnīt. Tad, pat ja es tieku uzaicināta uz darba interviju, visas manas iekšējās sajūtas saka, ka es ar šo darbu netikšu galā. Ka es kaut ko nespēšu izdarīt. Ka es tajā darbā nespēšu ilgstoši noturēties. Ka es noteikti nezinu kaut ko, ko man zināt ir nepieciešams. Vai ar šādām sajūtām es spēšu pieņemt darba piedāvājumu? Vai spēšu parādīt pārliecību par savām spējām, spēšu pārliecināt, ka es esmu ideālā kandidatūra noteiktajam amatam? Visticamāk, ka nē.

Sajūta, ka es neesmu pietiekoši gudrs, daudziem ir pazīstama. Iespējams, ka tā ir iegūta jau skolas gaitas sākot. Kad pirmajā klasē bija bērni, kas bija skolai labāk sagatavoti, vai kuriem zinību apguve veicās labāk. Iespējams, dažiem no mums šo sajūtu ir pacentušies iedot vecāki, salīdzinot mūs ar brāļiem un māsām vai pat ar kaimiņu bērniem. Un atkal jau mums notiek pēc mūsu ticības. Ja es ticu, ka neesmu pietiekoši gudra, tad es neapzināti cenšos to pierādīt. Skolā, kad ir jāraksta kontroldarbs, esmu stresā, jo zinu, ka nespēšu pietiekoši labi uzrakstīt. Un arī neuzrakstu. Tas ir kā apburtais loks - nespēju uzrakstīt kontroldarbu labi, jo neticu, ka spēju, un neticu, jo nekad neesmu labi uzrakstījusi.

Katram no mums ir dotības kādā jomā, pat talants. Un ir jomas, kur mūsu spējas ir mazākas. Tieši tāpēc salīdzināt sevi ar citiem vai savus bērnus ar citiem ir nesaprātīgi. Es varu salīdzināt sevi ar sevi pirms kāda laika - vai esmu ko jaunu iemācījusies, vai esmu kļuvusi slaidāka vai arī pieņēmusies svarā, vai esmu atbrīvojusies no kāda ierobežojošā uzskata vai arī ieguvusi jaunus. Tomēr var gadīties, ka par saviem talantiem mēs pat nenojaušam, jo pirms to atklāšanas jau bijām paspējuši iegūt par sevi ierobežojošos uzskatus.

Ko darīt? Kā lai zina, ka man ir šādi ierobežojošie uzskati? Ja dzīvē kaut kas nepadodas, tad ir ļoti liela iespēja, ka konkrētajā jomā ir ierobežojošais uzskats. Taču to var izbungot. Ar ko sākt? Ar frāzi “Kaut arī es ticu, ka es … (savu ierobežojošo uzskatu), es dziļi un pilnībā pieņemu un mīlu sevi.”

Starp citu, ir skolotāji, kuri māca skolniekiem bungošanu, un bērni, kuri bungo pirms pārbaudes darbiem. Un šie skolotāji un bērni ir novērojuši, ka tas ievērojami uzlabo testu rezultātus, jo bungojot tiek atlaisti ierobežojošie uzskati par mūsu zināšanām un samazinās stress. Savukāŗt profesionālie sportisti izmanto bungošanu, lai gūtu arvien labākus rezultātus un atkal jau noticētu sev un savām spējām pēc sāpīgiem zaudējumiem un fiziskām traumām.

Vēlies, lai palīdzu tev atklāt tavus ierobežojošos uzskatus un no tiem atbrīvoties? Piesakies uzreiz, jo katra diena ir tā vērta, lai Tu izbaudītu to, cik daudz tu spēj!