Tu esi tā vērts!

Home Par mani Produkti Raksti Kontaktinfo

© “Eli-Sol” by Dace Spāre

Stress

Stress ir organisma reakcija uz reāliem vai iedomātiem draudiem cilvēka ķermenim vai ego. Nav starpības, vai mums uzbrūk lācis, vai mēs domājam, ka boss ir dusmīgs, dzīvesbiedrs ir izdarījis kaut ko, ko nekad nav darījis, visu šo notikumu rezultātā mums ir vienas un tās pašas fizioloģiskās reakcijas: kortizola un adrenalīna līmenis asinīs pieaug, un tas izraisa kaskādes veida notikumus mūsu fizioloģijā -  tauku uzkrājumi uz vēdera palielinās, sliktais holestorols palielinās un labais - samazinās, testosterons samazinās, rodas bezmiegs, paātrinās sirdsdarbība, reibst galva, sievietēm sāk augt ūsas un izkrīt mati, u.c. Pārāk liela stresa apstākļos mums pārstāj darboties imunitāte, atslēdzas loģiskais prāts, mēs reaģējam pirmatnējo instinktu vadīti, jo smadzenēs visi spēki tiek veltīti tam, lai izdzīvotu. Ģenētiski mums ir ieprogrammēts, ka stresa situācijā ir vai nu jābēg vai arī jācīnās. Tomēr mēdz notikt arī tā, ka, ilgstoši un regulāri piedzīvojot stresu, pēc kārtējā notikuma cilvēks vienkārši sastingst un nav vairs gatavs rīkoties.

Labais un sliktais stress

Stress ir labs tikai tad, ja tas patiešām ir vajadzīgs. Ja ir iestājusies situācija, kad ir jābēg vai arī jācīnās par savu dzīvību, tad bez stresa neiztikt. Ja mežā patiešām uzbrūk lācis vai arī bērnam ir uzgāzies virsū skapis, tiešām ir nepieciešama papildu enerģija, un mums tā ir pieejama. Taču, ja stresu ir izraisījis apdraudējums ego, piemēram, ja tiekam publiski pazemoti un nav iespēju ar pazemotāju uzreiz cīnīties, līdz fizisko kustību laikā stresa hormons noārdās, pastāv risks, ka ar stresa sekām būs jācīnās vēlāk. Stress var izpausties arī šādi:

• Fiziskie simptomi: galvassāpes, gremošanas traucējumi, vēdersāpes, slikta dūša, aizcietējumi, caureja, aizdusa, reibonis, sirdsklauves, augsts asinsspiediens, muguras sāpes, svīstošas delnas, bezmiegs, murgi, pastāvīgs nogurums, nespēks, ēstgribas zudums, pārmērīga tieksme pēc ēdiena.
• Uzvedības maiņa: pārmērīga smēķēšana, valdonīgums, kritiska attieksme pret citiem, seksuālās dzīves traucējumi, alkohola pastiprināta lietošana, zobu griešana naktī, pasivitāte, paātrināta un haotiska darbošanās, nespēja paveikt darbus un risināt problēmas.
• Emocionālie simptomi: raudulība, nervozitāte, raizēšanās, viegla aizkaitināmība, vientulības sajūta, panikas lēkmes, hroniski slikts garastāvoklis, apnikuma un bezspēcības (kaut ko mainīt) sajūta, vēlēšanās aizbēgt.
• Izziņas, domāšanas traucējumi: grūtības koncentrēties un skaidri un radoši domāt, atmiņas traucējumi, neizlēmība, humora izjūtas zudums.

Tomēr stresa dēļ ir iespējams iegūt arī nopietnākas kaites, tādas kā diabēts, gastrīts vai ļaundabīgais audzējs. Kaut arī šīs šobrīd tik populārās slimības tiek atzītas par stresa izraisītām slimībām, to saraksts nebūt nav pilnīgs. Jo kas tad ir slimība? Tas ir simptomu kopums, kurš ir nosaukts vienā vārdā. Iepriekš tika doti daudzi simptomi, kā var izpausties stress, un to dažādas kombinācijas tad arī būs dažādās slimības, kas var mūs stresa dēļ piemeklēt.

Emocionālās brīvības tehnika - palīgs stresa samazināšanā

Zinātnieki ir veikuši pētījumus un konstatējuši, ka bungojot stresa hormoni noārdās vidēji gandrīz divreiz ātrāk nekā, ja netiek darīts nekas. Tieši tādēļ bungošana ne tikai atvieglo mūsu sajūtas, bet arī saudzē veselību. Iekšējais miers ir tas, kas mums tik ļoti pietrūkst, kad esam stresa situācijā. Tāpēc piedāvāju Jums pamēģināt bungošanu stresa un pārpūles sajūtas atlaišanai. Citus bungošanas paraugus un video meklējiet šeit.

Mana pieredze Emocionālās brīvības tehnikas lietošanā rāda, ka bungojot no stresa izdodas atbrīvoties ātrāk, nekā sportojot, meditējot, strādājot dārzā vai guļot. Bez tam, ja ir izdevies atbrīvoties no kāda ierobežojošā uzskata, daudzās situācijās, kas agrāk izraisīja stresu, tas vairs nerodas - jo vairs neredzu apdraudējumu manam ego. Un šāda pieredze nav tikai man vienai.

Stresa izraisītāji jeb stresori

• Priekšnojautas, bažas, iedomas par priekšā stāvošu notikumu, darbu vai problemātisku situāciju.
• Informācijas trūkums. Piemēram, situācija, kad meita vakarā nepārnāk norunātajā laikā vai valsts sniedz iedzīvotājiem nepilnīgu informāciju par patiesajiem plāniem attiecībā uz bēgļu uzņemšanu. Cilvēks iztēlojas, kas varētu būt noticis vai notiks, bet organisms reaģē tā, it kā tas būtu noticis īstenībā.
• Nedrošība (par nākotni, attiecībām ģimenē, darbu u.c.).
• Sāpes, slimības, nāve.
• Neapmierinātas pamatvajadzības (pēc uztura, miega, siltuma, seksa).
• Ārējās vides faktori (pārmērīgs troksnis, karstums, aukstums, cilvēku drūzma, gadalaika maiņa u.c.).
• Sociālā un vides maiņa (jauna dzīvesvieta, darbs, skola u.c.).
• Attiecību sarežģījumi vai to zudums ar tuviem cilvēkiem, draugiem, kolēģiem.
• Nespēja paust dusmas.
• Nelaimīgas, nomācošas atmiņas par neveiksmīgiem, apkaunojošiem notikumiem.
• Vainas apziņa, piemēram, strādājošu sievieti pastāvīgi var mākt vainas sajūta par nespēju pilnvērtīgi nodoties gan ģimenei, gan darbam.
• Pārāk daudz darba ierobežotā laikā.
• Vēlēšanās būt perfektam (dzīvot, rīkoties «pareizi»).

Šo uzskaitījumu varētu turpināt līdz bezgalībai, jo par spēcīga stresa iemeslu var kļūt ikviena pozitīva vai negatīva parādība cilvēka dzīvē.

Sintija raksta:

Daces vadītajā seminārā par Emocionālās brīvības tehniku nonācu pavisam spontāni. Izlasot semināra aprakstu, uzreiz sapratu, ka gribu to izmēģināt, jo, kā jau daudziem, man ir kaudzēm ierobežojošu uzskatu, kas bremzē pieņemt lēmumus, uzsākt projektus un dzīvot brīvi.

Sākumā, protams, biju nedaudz skeptiska, jo kaut kā nespēju noticēt, ka tik īsā laika periodā iespējams tikt vaļā no bailēm, ar kurām parasti pie terapeita strādā vairākus gadus. Ja iesaisties notiekošajā par visiem 100%, strādā ar sevi un parocies dziļāk pagātnē, tas darbojas. Nekāds brīnums jau nenotiek, nav nekāds zibens no skaidrām debesīm un zemes atvēršanās, ja nu vienīgi iestājas patīkams miers.

To, ka tas darbojas, es piefiksēju pēc tam ikdienā - ka vairs nebaidos no tā, kas mani līdz šim ir turējis ciet, ka esmu brīvāka un uztveru notiekošo savādāk, ka mani vairs neierobežo tas, kas bērnībā bija iegalvots, tas liekas maznozīmīgs. Es pati zinu, kāda es esmu.

Man pat bija iespēja pašai uz savas ādas izbaudīt, kā tas ir, ka momentā tiec vaļā no fiziskām sāpēm. Ja pati to nebūtu piedzīvojusi, noteiki nenoticētu, ja kāds to stāstītu. Tāpēc viennozīmīgi iesaku Daces seminārus visiem, kas vēlas dzīvot brīvi un pilnvērtīgi.

Bungojiet uz nebēdu!